Produktu patriotisms – kurš ir patiesais labuma guvejs? Iedzivotaji, ekonomika un vide

Pasaule šobrīd piedzīvo vienu no smagākajām globālajām krīzēm pēdējās desmitgades laikā un arī mēs Latvijā 2020. gadu esam sākuši mērīt viļņos – ja pandēmijas „pirmā viļņa” izraisītās negatīvās sekas vairumā gadījumu pārvarējām veiksmīgi, tad „otrais vilnis”, kas šobrīd pilnā sparā sasniedzis arī mūsu valsti, liek piesardzīgāk raudzīties uz tuvākajiem mēnešiem. Lai gan nākotne vēl aizvien ir miglā tīta, labāk izprast ekonomiskās norises palīdzēs šī „Maxima mazumtirdzniecības kompass” apskata pirmā daļa ar ieskatu galvenajos makroekonomikas rādītājos
Baltijas valstīs.

Taču Covid-19 izplatība skārusi ne tikai ekonomiskos procesus. Daudziem no mums pandēmija apgriezusi kājām gaisā un likusi pamatīgi pārskatīt ierasto dzīves ritmu, mainot veidus, kā mēs mācāmies, strādājam, izklaidējamies un pat iepērkamies. Secinājumi par iedzīvotāju iepirkšanās paradumu izmaiņām ir visnotaļ interesanti un apliecina mūsu spēju operatīvi pielāgoties jauniem apstākļiem.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2020. gada novembris

Mazumtirdzniecība Covid-19 ietekmē: jaunā realitāte un tendences nozarē varētu saglabāties ilgtermiņā

Pēdējo mēnešu laikā visa pasaule un arī Latvija piedzīvoja straujas un līdz šim nepieredzētas pārmaiņas, kas sekmēja neizbēgamas izmaiņas iedzīvotāju ikdienā un daudzās darbības nozarēs, tostarp mazumtirdzniecībā, liekot uzņēmumiem pārskatīt ne tikai savu ikdienas darbību, bet arī turpmākos plānus un ieceres. Mazumtirgotāji bija spiesti operatīvi pielāgoties situācijai, ieviešot veikalos dažādas iniciatīvas vīrusa izplatības mazināšanai. Lai gan ierobežojošie pasākumi valstī pakāpeniski tiek mīkstināti, sociālās distancēšanās ievērošana nenoliedzami atstās paliekošas sekas uz cilvēku iepirkšanās paradumiem veikalos un attālināti arī turpmāk.

Gan pētījuma dati, gan „Maxima Latvija” pieredze apliecina, ka lielai daļai sabiedrības iepirkšanās e-vidē, izmantojot pārtikas preču tirdzniecības platformas, kļūs par neatņemamu ikdienas sadzīves organizēšanas sastāvdaļu, savukārt, apmeklējot veikalus klātienē, drošības pasākumu ievērošana kļūs par ieradumu. „Maxima Latvija” dati par pieprasītākajām precēm ārkārtas situācijas laikā liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, neskatoties uz sākotnējo vēlmi iegādāties preces ar ilgu derīguma termiņu, turpina ēst kvalitatīvi, sabalansēti un veselīgi, ikdienas ēdienkartē izvēloties augļus, dārzeņus, piena produktus un gaļu. Tajā pašā laikā šī brīža situāciju raksturo tendence, ka klienti aizvien vairāk pievērš uzmanību produktu cenām. Zinot, cik daudzas nozares un tajās strādājošos ietekmēja ārkārtas situācijas stāvoklis, šī tendece visticamāk saglabāsies arī turpmāk, un tirgus dalībnieki būs spiesti rast iespējas cenu samazinājumam, vienlaicīgi nodrošinot pircējiem augstas kvalitātes produktus. Ja ar cenām viss vairāk vai mazāk ir skaidrs, tad produktu kvalitāte ir gana subjektīvs jēdziens. Katram no mums ir diezgan atšķirīgi priekšstati par to, kādu produktu var saukt par kvalitatīvu un kādu nē.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2020. gada jūnijs

Līdz šim „Maxima mazumtirdzniecības kompass” sastāvējis no trīs daļām un analīzi par situāciju Latvijā, taču šajā reizē esam izvērsuši pētniecības lauku Baltijas līmenī. Tāpēc šī apskata 1. daļā piedāvājam pārskatu par visu trīs Baltijas valstu ekonomisko situāciju un tās ietekmi uz mazumtirdzniecību, 2. daļā apkopojām pētījuma rezultātus par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju iepirkšanas paradumiem un 3. daļā aicinājām LU Antropoloģijas nodaļas pasniedzēju PhD Garetu Hamiltonu sniegt savu vērtējumu par sabiedrības iepirkšanās paradumu maiņu, kā arī nozares nākotnes iespējām un izaicinājumiem. Diskusijas laikā prognozes par mazumtirdzniecības attīstību nākotnē ir izteikuši arī nozares eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Runājot par situāciju šodien, jāatzīst, ka mazumtirdzniecība ir tā nozare, kuras attīstība ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko attīstību kopumā un, lai gan eksperti ziņo par Baltijas valstu ekonomiku izaugsmes tempu palēnināšanos, patlaban mēs turpinām baudīt pozitīvus izaugsmes aspektus: norises darba tirgū ir labvēlīgas – nodarbinātība pieaug, vērojams arī bruto algu pieaugums, kas pozitīvi ietekmē mājsaimniecību finanšu situāciju. Pateicoties labai sabiedrības pelnīt spējai, palielinās arī patēriņš, taču tas notiek piesardzīgi – iedzīvotāji apdomāti plāno pirkumus un daļu ienākumu novirza uzkrājumiem.

Nākotnes bilde zīmējas visnotaļ interesanta! Redzam, ka laikam un dažādām tendencēm ejot uz priekšu, ir izaicinājumi, kas paliek arvien būtiskāki. Piemēram, mūsdienīgs mazumtirdzniecības uzņēmums jau šodien nevar iedomāties savu darbību bez jaunākajām tehnoloģijām, kas padara iepirkšanās procesu efektīvāku, veicina laika taupīšanu un pārdošanas kanālu attīstību.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2019. gada oktobris

Būtisks mazumtirdzniecības nozares virzītājspēks šī gada pirmajā ceturksnī bija augošais iedzīvotāju labklājības līmenis un pirktspēja, kas ļāva iedzīvotājiem palielināt tēriņus un veidot uzkrājumus. Savukārt augošais veikalu skaits un inflācija bija galvenie mazumtirdzniecības nozares izaugsmes dzinuļi. Šie faktori ietekmē kopējo valsts ekonomiku, ļauj attīstīties mazumtirdzniecībai un rasties aizvien jaunām tirdzniecības vietām, kam liecinieks ir ikviens no mums.

Pēdējo divu gaidu laikā ievērojami mainījušies iedzīvotāju paradumi iepirkšanās vietu izvēlē. Būtiski pieaugusi mazo formātu veikalu
popularitāte, kas īpaši pielāgoti mūsdienu straujajam dzīves ritmam un atvieglo pircēju ikdienu. Strauja izaugsme novērota arī interneta veikalu segmentā. Plašāk par to, kas mūsdienu pircējam ir svarīgs, veicot ikdienas pirkumus, un kādas ir jaunākās tendences pārtikas produktu izvēlē, informēsim pētījuma sadaļā par iepirkšanās paradumiem un makroekonomikas rādītāju ietekmi uz tiem.

Kā ierasts, veidojot mazumtirdzniecības apskatu, mēs pievēršamies aktuālai tēmai. Šoreiz pētījām dzērienu nozari, tās tendences un patēriņa paradumus Latvijas iedzīvotāju vidū, jo dzērienu nozares attīstības tendences un izaugsmes perspektīvas iespaido arī kopējo mazumtirdzniecības situāciju. Turklāt 2019. gada 1. ceturksnī tieši bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu produktu kategorija uzrādīja otro lielāko pieaugumu eksporta vērtībā. Pētījuma ietvaros centāmies noskaidrot, kādus dzērienus visbiežāk izvēlas iedzīvotāji un kas ietekmē šo izvēli. Gaidot Līgo svētkus, īpašu uzmanību pievēršam tieši alum. Lai detalizēti pētītu dzērienu nozari, jaunākais „Maxima mazumtirdzniecības kompass” tapis ciešā sadarbībā ar Latvijas iedzīvotāju vidū iecienīto alus darītavu „Valmiermuiža”, kas sniedza savu vērtējumu par situāciju nozarē un tās attīstības tendencēm.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2019. gada jūnijs

2018. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme turpināja stabilu augšupejošu virzību, pārsniedzot pat prognozes. Arī mazumtirdzniecības nozarē šo Latvijas simtgades svinību gadu varam droši dēvēt par izaugsmes gadu, ko apliecina dažādi rādītāji – IKP uz vienu iedzīvotāju pieauga par 1402 eiro, nodarbināto skaits salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 14,6 tūkstošiem strādājošo, sasniedzot 909,4 tūkstošus, un citi rādītāji, kas ļauj atskatīties uz 2018. gadu pozitīvā griezumā.

2019. gada viena no svarīgākajām tēmām Latvijā un pasaulē būs ilgtspēja, vēršot uzmanību un meklējot risinājumus tam, kā mazināt ietekmi uz vidi gan uzņēmumu darbībā, gan kā mainīt iedzīvotāju paradumus. Tādēļ līdz ar jaunāko „Maxima mazumtirdzniecības kompass” apskatu, pavasara gaidām un gatavošanos „lielajai pavasara tīrīšanai”,

šoreiz pētījām, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret videi draudzīgu mājas tīrīšanu un kādi ir tīrīšanas produktu izmantošanas un izvēles paradumi.

Pozitīvi, ka gandrīz divām trešdaļām aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai mājas tīrīšanas produkti būtu dabai draudzīgi. Tomēr kopumā jāsaka, ka iedzīvotāji neatšķir videi draudzīgu produktu marķējumus. Tādēļ, lai detalizētāk noskaidrotu jaunākās tendences un izaicinājumus uzkopšanas un tīrīšanas līdzekļu ražošanā Latvijā, kā arī lai pievērstu uzmanību tam, cik nozīmīgi šobrīd ir videi draudzīgu un ilgtspējīgu produktu ražošana, šajā apskatā piesaistījām vienu no zaļākajiem zīmoliem Latvijā „Seal”, kas ir lielākā sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu ražotāja AS „Spodrība” zīmols.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2019. gada marts

Tuvojoties svētku sezonai, pētījām, kā iedzīvotāji gatavojas svētku mielastam un kādi ir plānotie tēriņi. Tāpat īpašu uzmanību pievērsām saldumu ražošanas nozarei, noskaidrojot tendences un saldumu izvēles paradumus iedzīvotāju vidū.

Saldumu ražošanas nozare ir viena no lielākajām pārtikas rūpniecības grupām valsts tautsaimniecībā ar plašu vietējo produktu klāstu. Tās attīstības tendences un nākotnes perspektīvas ir svarīgas kopējā mazumtirdzniecības situācijas ainā. Tāpat saldumi ir viena no TOP produktu grupām, ko pircēji iegādājas svētku laikā. Lai detalizēti pētītu saldumu nozari, jaunākā „Maxima mazumtirdzniecības kompasa” apskatā sadarbojāmies ar Latvijas iedzīvotāju vidū iemīļoto saldumu zīmola „Laima” ražotāju „Orkla Confectionery & Snacks Latvija”.

Šis ir jau septītais mazumtirdzniecības nozares apskats kas nozīmē, ka datus ir iespējams salīdzināt un visaptveroši izvērtēt dažādas nozares sakarības. Mūsu komanda ir gandarīta par veiksmīgi iedibināto sadarbību nozares apskata tapšanā – jau no pirmās dienas pie tā izveides strādā „Maxima Latvija” ekspertu komanda, piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS. Mazumtirdzniecības nozares apskatā tiek izmantoti arī Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2018. gada decembris

Mazumtirdzniecība ir viena no nozarēm, kuras attīstība iet roku rokā ar Latvijas ekonomisko attīstību. Tā ietekmē jebkuru valsts iedzīvotāju. Tādēļ “Maxima Latvija”, kā viens no lielākajiem mazumtirdzniecības spēlētājiem ar vairāk kā 17 gadu pieredzi, ir izveidojis nozares apskatu “Maxima mazumtirdzniecības kompass”, lai izskaidrotu un informētu par dažādām nozares ietekmēm, attīstības scenārijiem un aktualitātēm, lai jebkurš iedzīvotājs var veikt secinājumus par nozarē notiekošo.

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” nemainīgi sastāv no trīs daļām: 1.  daļa: novērtējums par Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari, 2. daļa: pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem un makroekonomikas rādītāju ietekmi uz tiem, 3. daļa: katru reizi šajā daļā tiek aplūkota kāda cita tēma; šoreiz – graudaugu raža vairāku gadu griezumā un to patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū.

Graudkopība ir viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā ar ļoti senu un spēcīgu vēsturi. Ikgadējie graudkopības kvalitātes rādītāji un nozares darbības rezultāti ir atkarīgi no laikapstākļiem, kas pēdējos gados ir teju neparedzami un bieži Latvijas klimatam neraksturīgi, piemēram, kā šī gada īpaši karstā, sausā un garā vasara. Tā kā graudaugu produkti ir teju katra iedzīvotāja ikdienas iepirkumu grozā, vēlējāmies šajā ceturksnī īpašu uzmanību vērst tieši graudaugu tēmai. Līdz ar to jaunākā “Maxima mazumtirdzniecības kompasa” apskata 3. daļas izveidē sadarbojamies ar vienu no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā uzņēmumu AS “Dobeles dzirnavnieks” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes agronomiem.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2018. gada septembris

Šajā “Maxima Latvija” veidotajā mazumtirdzniecības nozares apskatā apkopotas Latvijas iedzīvotāju domas un pēdējās tendences par viņu iepirkšanās paradumiem 2018. gada 1. ceturksnī. Kā arī veikts makroekonomikas rādītāju ietekmes novērtējums uz mājsaimniecību ienākumiem un tēriņiem, salīdzinājumā ar iepriekšējos periodos veiktajiem pētījumiem sākot no 2017. gada aprīļa.

Šoreiz “Maxima mazumtirdzniecības kompass” fokusā īpaša uzmanība vērsta iedzīvotāju izpratnei par veselīga dzīvesveida ievērošanu, apkopojot datus par to, ko iedzīvotāji saprot ar veselīgu dzīvesveidu, un kā izpratne par veselīga dzīvesveida ievērošana maina iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2018. gada maijs

Maxima Latvija” veidotajā Latvijas mazumtirdzniecības nozares apskatā “Maximamazumtirdzniecības kompass” eksperti izvērtējuši Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2017. gadā un 2018. gada sākumā, kā arī novērtējuši izmaiņas Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumos.

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” fokusā īpaša uzmanība šoreiz pievērsta cenas aspektam, proti, kā un vai preču cenas ietekmē Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus:

Pēc kādiem faktoriem iedzīvotāji izvēlas sev nepieciešamās preces un cik liela nozīme ir preces cenai?
Kā iedzīvotāji veido savu pirkuma grozu un vai seko līdzi kopējai pirkuma summai?
Kā iedzīvotāji atpazīst izdevīgāko piedāvājumu veikalā?

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2018. gada marts

„Maxima mazumtirdzniecības kompass” ietvaros apskatīta Latvijas ekonomikas ietekme uz mazumtirdzniecības nozari 2017. gada 2. un 3. ceturksnī un iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem rudens sezonā. Apskata fokusā šoreiz īpaša uzmanība tiks pievērsta „Maxima Latvija” mazumtirdzniecības loģistikas sistēmai jeb preces ceļam no ražotāja līdz veikalu plauktiem.

Lai pircēji veikalos varētu iegādāties sev nepieciešamās preces, mazumtirdzniecības tīkliem ir jānodrošina šo preču pieejamība veikalos. Lielākajiem pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ir savi loģistikas centri, kas nozīmē, ka loģistikas process ir centralizēts. Preces tiek vestas uz mazumtirdzniecības tīklu loģistikas centriem, kuros tās tiek komplektētas atbilstoši katra veikala nepieciešamajiem daudzumiem, savukārt pēc tam tās tiek nogādātas uz veikaliem. Taču pircējiem šis process ne vienmēr ir skaidrs un līdz galam izprotams. To apstiprina arī sadarbībā ar pētījuma centru SKDS veiktā aptauja, kurā 57% iedzīvotāji norādījuši, ka par to, kā prece no ražotāja nonāk veikalu plauktos, zina ļoti maz (40%), zina neko (12%) vai par to neinteresējas (5%).

Preces 154 „Maxima Latvija” veikaliem visā Latvijā ik dienu tiek komplektētas un piegādātas no diviem loģistikas centriem, kuru kopējā platība ir 62 043 m2.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2017. gada decembris

„Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs apskats par Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2017. gada 1. un 2. ceturksnī, kurā iekļauta informācija par novērotajām izmaiņām Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumos pavasara un vasaras sezonā. Apskata fokusā šoreiz mazumtirdzniecības nozarei aktuāla tēma - svaigas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība Latvijā.

Svaiga gaļa un gaļas izstrādājumi ir vienas no pirktākajām precēm "Maxima Latvija” veikalos. Pēdējos gados ir mainījušies pircēju paradumi gaļas iegādē, kas savukārt ir ietekmējis sortimentu veikalos. Tāpat Latvijas gaļas ražošanas nozare piedzīvojusi daudz grūtību, kas saistītas gan ar ārējiem, gan ar iekšējiem faktoriem, taču turpina attīstību.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2017. gada augusts

Pirmajā Latvijas mazumtirdzniecības nozares apskatā "Maxima mazumtirdzniecības kompass" analizēta Latvijas ekonomikas ietekme uz mazumtirdzniecības nozari 2016. gadā un 2017. gada 1. ceturksnī, Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumi un makroekonomikas rādītāju ietekme uz tiem. Apskatā iekļauta arī aktuālā informācija par nozari - pārtikas tirdzniecību internetā.

2016. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas veikalos Latvijā samazinājās. Pirmajos divos ceturkšņos, kad vidējā inflācija bija tuvu 1%, apgrozījums pret iepriekšējā gada periodiem 1. ceturksnī auga par 2,6% un 2. ceturksnī - par 1,3%. Pirmā ceturkšņa pieaugums daļēji saistīts ar papildu dienu februāra mēnesī un Lieldienām, kas pērn bija martā. Neraksturīgs mazumtirdzniecības pārtikas veikalos apgrozījuma samazinājums ir novērojams 2016. gada otrajā pusē - gan 3. ceturksnī, gan 4. ceturksnī apgrozījums pret iepriekšēja gada attiecīgajiem ceturkšņiem samazinājās par 1,2%.

Maxima mazumtirdzniecības kompass, 2017. gada maijs